Mūžībā devusies ziedotāja Daina Melbārde

,,Nu klusums ir ienācis mājā,
Vien dvēsele vēl tajā kavējas.
Ak, neraudiet, nu neraudiet –
Man jāiet tur, kur mani gaida...’’
(Ā. Elksne)

  Daina Melbārde (01.10.1933.-11.04.2023.)

Tik bagāts mūžs - tas virknējies no dienām, nedienām, bijis pilns raiba prieka un reizēm arī melnu sāpju un pelēka grūtuma. Tik bagāts mūžs, kuru godam aizvadījis vienkāršs, darbīgs, savus tuvos bezgala mīlošs cilvēks Daina Melbārde. Viņas dvēsele no šīs zemes atvadījās 2023. gada 11. aprīlī, ASV.

Daina Melbārde (dzimusi Strautnieks) dzīves pirmos gadus kopā ar brāli Gundaru pavadīja Raunā. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, Strautnieku ģimene devās bēgļu gaitās un dzīvoja dažādās bēgļu nometnēs. Tomēr katrā no tām varēja apmeklēt latviešu skolu, turpināt iepazīties ar tautas bagātajām tradīcijām un kultūru. Tur radās iespēja darboties skautu un gaidu organizācijās, sportot, nodibināt draudzību ar vienaudžiem, vienlaikus stiprinot nacionālo pašapziņu. 1950. gadā Strautnieku ģimene ieceļoja Amerikā un apmetās uz dzīvi Misisipi pavalstī. Vēlāk Daina salaulājās ar Ojāru Melbārdi.

2006. gadā Daina kopā ar brāli Gundaru Strautnieku un viņa sievu Astrīdu nodibināja stipendiju. Ir tādi cilvēki, kuri dzīvo klusi, nemanāmi, bez skaļiem vārdiem un sevis izrādīšanas. Viņu spēks un devums šai pasaulei un līdzcilvēkiem slēpjas prasmē allaž būt blakus. Tagad Daina Melbārde ar saviem mīļajiem ir kopā vairs tikai atmiņās un nekad nezūdošajā savulaik dāvātajā sirds siltumā. Izsakām visdziļako līdzjūtību mūsu ziedotājam, Dainas brālim Gundaram Strautniekam un tuviniekiem!