Vītolu fonda sadarbība ar ziedotājiem ASV 2022. gadā

Kas ir bagātība? Kā to izmērīt, nosvērt vai ietver citos parametros? Un pats svarīgākais -  vai bagātībā ved uz laimi? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki meklējuši jau no seniem laikiem. Kāds radis definējumu skaitliskā formā vai materiālos lielumos, bet mēs Vītolu fondā esam pārliecināti, ka bagātībā tā ir sajūta – sajūta, ka pietiek. Došana ir bagātības pirmā un visvarīgākā pazīme, bet dalīties var tas, kam pašam pietiek. Un vai var būt lielāka laime, kā palīdzēt tiem, kam pietrūkst? Kad raugāmies uz simtiem fonda jauniešu, redzam, ka viņi ir apbrīnojami bagāti savās prāta spējas un rakstura īpašībās, un ar ziedotāju palīdzību tiek dota iespēja pārvarēt arī šo finanšu trūkumu, kas stāv ceļā uz mērķi.  Un, kamēr vien būs labdari, kuriem rūp Latvijas nākotne, jaunieši aizvien varēs lūgt atbalstu, lai viņu ceļš uz izglītību neapraujas trūkuma priekšā, bet tiek pārvarēts pa tiltu, ko sauc “pietiek”.

Šis bijis Vītolu fonda jubilejas gads. Divas desmitgades, caur kurām runā tūkstošiem izskoloto. Paldies par sadarbību cauri dažādiem laikiem un notikumiem. 2022. gadā Vītolu fonds administrē 850 stipendijas, no kurām 137 ir ASV ziedotāju dibinātas. Ziedojumi no ASV šogad ir sasnieguši 399 413 EUR.

2022./2023. studiju gadā ar fondu kopā ir šādas stipendijas no ASV:

Piemiņas: Evarista un Mārītes Bērziņu, Kārļa Cīruļa, Kornēlija Dinberga, Jāņa Arvīda Bungs un Metas Kalniņas-Bungs, Pētera un Īras Bolšaitis, Paula un Ariadnes Dzintaru, In Memoriam Dagnija Strautnieks, Viktorijas Mickānes, Dzintara un Birutas Abulu, Astrīdas un Laimona Jansonu, Valža Muižnieka, Ērikas Rītiņas, Tania S. Sweet, Mirdzas un Alfrēda Grāmatiņu, Hugo un Mirdzas Karlsson, Ritas Petričekas (Saulītes), Gunāra Meierovica, Alfrēda un Ludmilas Raisteru, Vilmas un Jēkaba Ķiršu, Martas Mirdzas Gulbis, Jāņa un Ernas Binderu, Jāņa un Ellas Dambergu, Viļa M. Barēvica,  Ērika Andra Zeidenberga, Ceroņa Bīlmaņa,  Elmāra Freiberga, Annas un Dāvida Mežciemu, Zinaīdas Strods, Veras Dambergas,  Jāņa un Annas Marijas Eglītes, studentu korporācijas “Lettonia” filistra Gunta Bruniņa, Pētera Voldemāra Lapiņa, Ainas J. Pamovskis, Adas Salnas,  Ģirta Zeidenberga, Mārgrietas un Tālivalža Bušs, Māras un Marģera Grīnu, Pauļa Jēkaba un Leontīnes Anstrats piemiņas stipendijas.

Privātpersonu: Zvejnieku ģimenes (Pētera Mežaka piemiņas, In Memoriam Gaida Rīsbergs), Alfreda un Sarmītes S. Gravu, Āboliņa-Elsiņa, Gunāra un Ināras Reiņu ģimenes, Vaidas Miķītes-Jordan un Neal F. Jordan, Gundara un Astrīdas Strautnieku, Kristīnes Anstrats un Janet Geovanis, Noras Mičules, ārstes Zaigas Alksnes-Phillips,  Egona un Ritas Kaimiņu, Andra un Holly Āboliņu, Puteņu ģimenes,  Noras Liepas, Jāņa Luca, Morusu ģimenes, Dainas Bīriņas stipendijas.

Fondu un organizāciju: Arnolda un Helēnas Sildegu fonda,  Jaunsardzes fonda, Saginavas Latviešu kluba, Kluso varoņu fonda stipendijas.

Evarista un Mārītes Bērziņu stipendijas saņēmēja Ingrīda Mendriķe studē par kuģa vadītāju. Tāpat kā ziedotāji, kuri dzīves laikā apceļoja teju visu pasauli, arī jauniete izvēlējusies jomu, kas viņu aizvedīs tālos ceļos. Kad Evarists 2016. gadā vēlreiz devās uz savu dzimteni, viņš nezināja, ka atgriezties ASV vairs nebūs lemts, jo tieši Latvijā, vēl reizi apciemojis dzintarjūras piekrasti, Evarists devās mūžībā, un tieši te caur jauniešu izglītību turpina dzīvot viņa atstātais mantojums.

Kārļa Cīruļa piemiņas stipendija palīdz Valmiera novada jauniešiem. Kārlis lielu daļu dzīves pavadīja Vācijā, bet 1970. gadā pārcēlās uz Bostonu, šos gadus ASV viņš vienmēr uzskatīja par saviem dzīves vislaimīgākajiem. Darbojies “Daugavas vanagos” un Amerikas Latviešu apvienībā.

Kornēlijs Dinberga piemiņas stipendiju turpina dēls Artūrs Dinbergs, kurš šogad vasarā ciemojās Latvijā, izbrīvējot laiku, lai satiktos ar atbalstāmo jaunieti Olavu Rāciņu, kurš ir izcils topošais ķīmiķis un pēc pabeigtām studijām Latvijā turpina izglītošanos ASV. Arī Kornēlijs pats bija ķīmiķis un pētnieks, kurš piedalījies pētniecības projektos B.F.Goodrich un Sherwin-Williams laboratorijās Klīvlandē. Kā māca ķīmijas pamatlikumi par vielas nezūdamību – nekas nerodas no jauna, tā atbalsts no izcila savas jomas zinātāja palīdz kaldināt nākamo speciālistu.

Jāņa Arvīda Bungs un Metas Kalniņas-Bungs piemiņas stipendiju, godinot vecākus, dibināja meita. Bungu ģimenē vienmēr liela loma bija tradīcijām un latviskajām vērtībām, tās tika nodotas arī nākamajām paaudzēm. Iespējams,  tieši šis ir spēka avots ziedotājai Dzintrai Bungs, veicot lielo darbu kā Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājai.

Pauļa un Ariadnes Dzintaru piemiņas stipendija  dibināta jau tālajā 2007. gadā. Tolaik Paulis rakstīja: „Pats no savas un vecāku dzīves esmu mācījies, cik svarīga ir izglītība. Pēc 50 padomju gadiem tautas ekonomiskais līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Ir daudzi apdāvināti, centīgi jaunieši, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. Zinu, ka mana dāvana palīdzēs tikai nedaudziem, bet labāk ir iededzināt mazu svecīti nekā sēdēt tumsā.” Šo gadu laikā uzkāpt gaismas kalnā ar Dzintaru ģimenes atbalstu bijis iespējams 13 jauniešiem, un tas ir ļoti daudz, jo, kas palīdzējis kaut vienam, līdzējis visai tautai.

In Memoriam Dagnija Strautnieks  piemiņas stipendija godina cilvēku ar ļoti plašu sirdi. Dagnija netiecās pēc ordeņiem vai apbalvojumiem, jo paveiktais runāja skaļāk par vārdiem. Dagnijas dzīves profesionālais lauciņš bija ģeogrāfija un izglītība, bet viņas sirdī plaša vieta bija mākslai. Vadot Klīvlandes latviešu koncertapvienības, Dagnijas gādību un viesmīlību baudījuši daudzi Latvijas mūziķi, viņa organizējusi līdzekļu vākšanas sarīkojumus, gleznu izstādes, koncertus un referātus. Šogad stipendiju saņem mūzikas jomas studējošā Viktorija Grahoļska.

Viktorijas Mickānes piemiņas stipendija stāsta par dzimtās vietas mīlestību. Kad Latvija atguva neatkarību, Viktorija atbalstīja  Nautrēnu izglītības iestādes. Vēlāk šī paša novada jauniešu atbalstam tika dibināta arī stipendija, kas īpaši vēlēta latgaliešu valodas, vēstures un kultūras studentiem.

Dzintara un Birutas Abulu piemiņas stipendijas pēctecību nodrošina bērni Diāna, Pēteris un Miķelis, kuri šogad rīkoja piemiņas brīdi, abus krietnos latviešus atgriežot dzimtās zemes klēpī skaistajā Dzintara jaunu dienu zemē Trikātā. Klātesot Abulu ģimenes bērniem un mazbērniem, tikai vēlreiz varēja apjaust, cik bagātas ir tās sirdis, kas dalās ne tikai ar saviem tuvajiem, bet rod iespēju dot arī tiem, kam paveicies mazāk.

Astrīdas un Laimona Jansonu piemiņas stipendija ir skaists atgādinājums par Astrīdu jeb  Dārlingu, kā viņu mīļi mēdza saukt tuvākie. Maijā, izpildot Astrīdas vēlmi, viņas dvēsele tika palaista Daugavas mūžīgajā tecējuma, un, kopā esot draugiem un radiem, vēlreiz bija iespēja atminēties to mūžu, kas bijis humora, labestības un patiesas sirsnības piepildīts. Laiks aiziet, bet mīlestība nezūd, un atmiņas par Ačiņu ir un būs kopā ar palicējiem visu mūžu.

Ērikas Rītiņas  piemiņas stipendiju saņem topošais vēsturnieks Lauris Ģirts Lācis, kurš paralēli studijām rod laiku darboties arī amatierteātrī. Kad Rītiņas kundze mūža nogalē izvēlējās atgriezties Latvijā, viņa atveda iespēju palīdzēt citiem, un, lai arī jau vairāk nekā 15 gadus Ērikas vairs nav starp mums, labdares vārds un vēlējums dzīvo joprojām.

Tania S. Sweet piemiņas stipendija vēsta par labestību un patiesu ticību. Kā atvadoties rakstīja mācītājs Dr. Arvīds Ziedonis: “Tania bija patstāvīga, arvien dzīvespriecīga, inteliģenta, šarmanta, ļoti ticīga, līdzjūtīga, devīga. Viņa arvien alka redzēt kaut ko interesantu, piedzīvot kaut ko jaunu, skaistu, iemācīties kaut ko, kas dzīvē noderīgs.” Tania palīdzēja daudziem, un arī Vītolu fonds rada vietu plašajā ziedotājas sirdī.

Mirdzas un Alfrēda Grāmatiņu piemiņas stipendija turpinās ar dēla Jāņa Grāmatiņa atbalstu, kurš kopā ar dzīvesbiedri Daci novembrī tikās ar šī gada stipendijas saņēmēju, būvnieku Viktoru Grigorjevu, kurš pēcāk rakstīja: “Man bija milzīgs prieks beidzot satikt savus ziedotājus dzīvē. Pārliecinājos par to, ka viņi ir ne tikai jauki, bet arī ārkārtīgi gudri un izglītoti cilvēki. Var teikt, ka pēc šīs tikšanās ir radusies īpaša tuvības sajūta, un Grāmatiņu ģimenei vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī, ko piepildīs šīs kopīgās atmiņas.”

Hugo un Mirdzas Karlsson piemiņas stipendija ik gadu palīdz vairākiem desmitiem jauniešu. Stipendija dibināta 2011. gadā, saņemot ziedojumu no Hugo Roberta Karlsona, amerikāņa, kura vēlme bija īstenot mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres Mirdzas sapni palīdzēt viņas Tēvzemei. Savā testamentā visu garajā mūžā sakrāto viņš novēlēja Latvijas jauniešu izglītībai. Šim vēlējumam pamatā ir liela un spēcīga mīlestība, kas ir nozīmīgs atbalsts Latvijas jauniešiem.

Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņas stipendijas dibināšana bija dēla Kārļa Ķirša pateicība visiem tiem cilvēkiem, kas viņam savulaik palīdzēja izvēlēties pareizo ceļu un izskoloties, kļūstot par veiksmīgu cilvēku. Vasarā Kārlis ciemojās Latvijā, un, tiekoties ar stipendiātiem, varēja redzēt, ka arī viņos dzīva ir tā dzirksts, kas ceļ augstāk un liek sasniegt vairāk.

Viļa M. Barēvica piemiņas stipendiju savulaik dibināja Inta Bušs Gotelli, godinot šo izglītoto speciālistu, kurš, pabeidzis civilinženiera studijas, neapstājās ceļā uz sevis pilnveidošanu, bet Pacific  Luterāņu  Universitātē  Takomā ieguva  otru  maģistra  grādu teoloģijas jomā. Kopā ar māsu Guntu Cepurīti Inta Bušs-Gotelli turpina uzturēt arī savu vecāku atceri caur Tālivalža Buša un Margrietas Bušas piemiņas stipendiju, kas veltīta studentu korporācijas "Dzintra" un "Selonija" maģistrantūras, doktorantūras studentiem, īpaši atbalstot pedagoģijas un eksakto zinātņu nozari.

Pētera un Īras Bolšaitis stipendija pēc Pētera došanās mūžībā 2021. gadā kļuvusi par abu piemiņas simbolu. Rudenī saņemts ievērojams novēlējums, ar kuru Pēteris paudis gribu, lai turpinās tas darbs, kas tik daudzus gadus bijis iespējams ar paša ziedotāja klātbūtni. Kopā ar Eduardu Andersu Pēteris izveidoja arī “Kluso varoņu fondu”, kura mērķis ir cildināt un atbalstīt tās ģimenes, kuras, riskējot ar savu dzīvību, ir glābušas citus cilvēkus. “Kluso varoņu fonda” ievaros dibinātas divas stipendijas –  Ulda Rozes stipendija, kas novēlēta jauno vēsturnieku izglītošanai, un Liepājas ebreju biedrības stipendija.

Pētera Voldemāra Lapiņa dzīve bija piepildīta. Dzīvojot Čikāgā, Pēteris aktīvi iesaistījās Sv.Pētera baznīcas draudzes dzīvē. Viņš bija arī mūža biedrs "Daugavas vanagu" apvienībā, "Pensionāru biedrībā", kur pildīja kasiera amatu, bija biedrs "Čikāgas slēpotāju klubā" un piedalījās "Literārajā kopā". Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī ar savu aiziešanu viņš vēlējās, lai varētu  palīdzēt citiem. Tā arī tapusi Pētera Voldemāra Lapiņa piemiņas stipendija.

Adas Salnas piemiņas stipendija tika dibināta, saņemot aizgājējas atstāto mantojumu. Kaut arī viņa pati ar fondu nekad nebija sazinājusies, acīmredzot fonda mērķi ir bijuši tuvi viņas pārliecībai palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

Annas un Dāvida Mežciemu piemiņas stipendiju dibināja meita Sigrida Renigere-Indāne, kura absolvējusi Rīgas Franču liceju, bet, dzīvojot svešumā, piepildījumu atrada medicīnā, strādājot tuberkalozes, bet vēlāk diagnostiskās  radioloģijas nodaļā.

Māras un Marģera Grīnu piemiņas stipendija dibināta, lai atbalstītu latviešu valodas izkopšanu. Abi Grīni bija lieli folkloras pētnieki un tautiskās dzīvesziņas veicinātāji, sarakstījuši arī vairākas grāmatas. Stipendiju dibināja bērni: Inga Grīna, Anda un Andris Prātiņi, Inese un Jānis Račevski un Nora un Pēteris Renerti!

Ceroņa Bīlmaņa piemiņas stipendijas stāsts ir piemērs vīrišķībai, patiesai dzīves mīlestībai un cieņai pret apkārt notiekošo. Bīlmaņa kungs ieguva matemātiķa izglītību un zināšanas veltīja ASV militārajai flotei, tomēr, tiklīdz tas bija  iespējams, atgriezās dzimtajās mājās, kur cepa rupjmaizi, darbojās saimniecībā, lasīja grāmatas un palīdzēja jauniešiem iegūt augstāko izglītību. Viņa dzīvotprasme var iedvesmot ikvienu, bet īpaši tos, kas studē, pateicoties šī cilvēka atstājam. Vislielākā pateicība stipendijas administrēšanā Matīsam Kukainim, kurš saņem jauniešu adresētās vēstules un aktīvi seko līdzi viņu dzīves gaitām!

Ainas J. Pamovskas piemiņas stipendija vēlēta mediķiem, un šajā gadā to saņem divas RSU studentes. Aina pati bija medicīnas doktore, tāpēc tikai saprotamas viņas rūpes sniegt palīdzību tiem talantiem, kuru darbs vēlāk glābj dzīvības citiem. Aina Jautrīte Pamovska nodzīvoja simts gadus, un nu turpinās jau otrā simtgade, kad pasauli bagātina viņas vārds.

Ērika Andra Zeidenberga un Ģirta Zeidenberga piemiņas stipendijas saņēmējus šogad uz tikšanos bija aicinājuši Sandra Zeidenberga-Jansone un Ēriks Jansons. Stipendiāte Līva Ratniece, daloties iespaidos, rakstīja: "Gaiši un sirsnīgi! Tā es varētu  raksturotu aizvadīto  tikšanos ar Zeidenbergu ģimeni. Sarunu laikā iepazinām viens  otru, pārrunājām   studiju    procesu   un nākotnes plānus gan mūsu zinību ceļā, gan globālā mērogā.  Ziedotāji iedvesmo darīt, jo tic mūsu spēkiem, un mēs sakām lielu, lielu paldies!"

Ziedotājs Lānis Lucs vasarā apmeklēja Latviju un labprāt tikās ar stipendiāti Eviju Mārtiņu, kura vēlāk rakstīja: “Ziedotājs ir ļoti jauks un cienījams cilvēks, ar savu patīkamu humoriņu. Domāju, ka par šo ievērojamo personu būtu vērts uzrakstīt pat veselu biogrāfiju.” Luca kungs ir arī Elmāra Freiberga piemiņas stipendijas pārvaldītājs. Šis atbalsts dibināts 2014. gadā, kad Ņūbransvikas un Leikvudas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze, kura bija saņēmusi vēlējumu no Freiberga kunga, to izvēlējās tālāk nodot jauniešu izglītošanas mērķim.

Kristīnes Anstrats ieguldījums fondā ir ārkārtīgi liels. Kā testamenta izpildītāja viņa izveidojusi krustmātes Zinaīdas Strods piemiņas stipendiju, dibinājusi savu vecāku Pauļa Jēkaba un Leontīnes Anstrats piemiņas stipendiju, kas vēlēta jauniešiem no tēva dzimtā Jaunsvirlaukas pagasta Zemgalē vai arī topošajiem Latvija Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Savukārt kopā ar draudzeni Janet dibināta Kristīnes Anstrats un Janet Geovanis stipendija, ko abas izveidoja, apzinoties, cik liela nozīme viņu dzīvēs bijusi labai izglītībai, un vēloties, lai arī citiem būtu iespēja tādu iegūt.

Ziedotāja Rita Kaimiņa ir cilvēks, kas spēj piepildīt citus ar gaismu. Gan ciemojoties fondā, gan tiekoties ar jauniešiem viņa priecē ar savu klātbūtni un labestību. Elīna Juska, kurai bija iespēja iegūt skolotājas izglītību, pateicoties Ritas atbalstam, teic šādi: “Mana lieliskā stipendijas ziedotāja Rita Kaimiņa vienmēr rūpējusies par studentam nepieciešamo enerģijas, uzmundrinājumu un pozitīvisma devu. Gan jaukajās tikšanās reizēs, gan ar roku rakstītajās vēstulēs, gan mīļajās dāvanās esmu sajutusi to patiešām apbrīnojamo labestību, ko Rita Kaimiņa dāvā jauniešiem.” Ar Ritas gādību fondā dibināta Egona un Ritas Kaimiņu stipendija, kā arī māsas Martas Mirdzas Gulbis piemiņas stipendija.

Ilmārs H. Dambergs šogad svinēja savu jubileju, un, vēloties to atzīmēt ar skaistu notikumu, dibināja Ilmāra un Veras Dambergu stipendija. Līdz šim Ilmārs bija fondu bagātinājis ar Jāņa un Ellas Dambergu, Jāņa un Ernas Binderu, Veras Dambergas piemiņas stipendijām, kas šajos gados palīdzējušas daudziem jauniešiem. Tagad tām pievienojas arī šis skaistais sveiciens, kas nāk gadā, kad svētkus svin ne tikai pats Damberga kungs, bet arī fonds. Ilmārs Dambergs vienmēr atbild uz jauniešu vēstulēm un ar patiesu cieņu un vīrišķību izturas pret ikvienu. Damberga kungs administrē arī Jaunsardzes fonda stipendiju.

Vēl kāda skaista dāvana fonda dzimšanas dienā pienāca no ziedotājiem Andreja Eglītes un Daces Lisas (Eglītes) Taylor, kuri ar ievērojamu ziedojumu papildināja 2018. gadā vecāku piemiņai dibināto Jāņa un Annas Marijas Eglītes piemiņas stipendiju, kura veltīta pedagoģijas un farmācijas nozarē studējošajiem. Kad Latvija svinēja simtgadi, tika dibināta stipendija, kad fonds – savu divdesmitgadi saņemts liels ziedojums. Ar lielu prieku jāsaka, ka Eglīšu ģimene patiesi zina, kā ienest svētku sajūtu sirdīs.

Ziedotāja Daina Bīriņa atbalsta divus jauniešus, un savas rūpes izrāda ne tikai caur finansiālo atbalstu, bet arī regulārām tikšanās reizēm. Šajā studiju gadā stipendiju saņem divi jaunieši: Ainārs Kiserovskis (JVLMA, Kordiriģēšanas programmas 2. kurss) un Krista Fadejeva (RSU, Medicīnas programmas 1. kurss). Stipendiāts Ainārs par iespēju tikties ar savu ziedotāju teic: “Paldies ziedotājai Dainai par sirds siltumu un neizzūdošo interesi par mūsu studiju gaitām!” Intensīvajā studiju procesā ir nenovērtējami vērtīgi apzināties, ka arī citi ir kopā ar tevi šajā ne vienmēr vienkāršajā ceļā. 

Puteņu ģimene ar jauniešiem šogad tikās divreiz – septembrī un maijā. Mārtiņš un Kristīna Puteņi stipendiju dibināja 2014. gadā, toreiz par lēmumu sakot: “Izglītība ir ne tikai ceļš uz personisku labklājību, bet arī uz mieru, saticību un labklājību visām pasaules tautām un valstīm. Zinām, ka Latvijā ir daudz studentu ar idejām, degsmi un spējam, bet kam palīdzētu finansiāls atbalsts, lai viņiem atvērtos kādas durvis.” Puteņu ģimene atbalsts ir spēcīgs pamudinājums daudziem, un to vēl vairāk pastiprina regulārās tikšanās reizes, kuru laikā jaunieši patiesi var iedvesmoties no optimisma, atvērtības un enerģijas, kas piemīt viņu ziedotājiem.

Nora Liepa ir ziedotāja, kura fonda saimei pievienojās 2018. gadā. Dibinot stipendiju,  viņa vēlējās, lai palīdzība sasniegtu tos, kuriem citādi ceļš uz augstāko izglītību varētu būt slēgts materiālo šķēršļu dēļ.

Nora Mičule savukārt stipendiju dibinājusi 2010. gadā. Nora Mičule allaž aktīvi iesaistījusies latviešu sabiedrības dzīvē, regulāri piedalījusies Amerikas Latviešu apvienības kongresos, darbojusies Losandželosas Latviešu biedrībā un draudzē. Vairāk nekā divdesmit gadus viņa ir bijusi Losandželosas latviešu skolas skolotāja, vairākus gadus arī šīs skolas pārzine. Noras labestību un viesmīlību vistiešāk izjutuši visi tie ciemiņi, kuriem Nora laipni atvērusi sava nama durvis, kad tie no Latvijas ieradušies ASV, lai papildinātu savas zināšanas un prasmes. To vidū ir gan mūziķi, gan ārsti, gan citu jomu zinātāji.

Gunārs un Ināra Reiņi katru gadu tiekas ne tikai ar saviem stipendiātiem, bet arī draugu – NeaL. F. Jordan un Vaidas Miķītes Jordan – stipendiju saņēmējiem. Reiņu ģimene jauniešus iepriecina un pārsteidz ar jaukām dāvaniņām, tikai vēlreiz parādot, ka stipendija ir kas daudz vairāk par finansiālu atbalstu, tās ir rūpes un mīlestība. Kā raksta kāda no stipendiātēm “Reiņu ģimene spēj radīt piederības sajūtu – sajūtu, ka kāds kaut kur tālumā par tevi domā”. Savukārt kāda cita jaunieša redzējumā Reiņu pāri varētu raksturot ar vārdiem, kurus reiz teicis Vinstons Čērčils: "Mēs dzīvojam no tā, ko mums dod, bet dzīvi veidojam, dodot citiem."

Ziedotāja Lalita Muižniece regulāri organizē tikšanās ar jaunietēm. Valža Muižnieka piemiņas stipendija dibināta jau 2009. gadā un palīdzējusi vairākām filoloģēm. Ar Lalitas atbalstu tiek turpināta arī Arnolda un Helēnas Sildegu fonda stipendija, kas tapusi, godinot abu Sildegu ieguldījumu un dzīves veikumu mākslā. Arnolda Sildega gleznas bijušas izstādītas Minhenē un Nirnbergā (Vācijā), Batlkrīkā, Ņujorkā, Kalamazū, Indianapolē, Pitsburgā (ASV), Sidnejā un Melburnā (Austrālijā) un citur gan grupu, gan personālizstādēs.

Ziedotāja Dr. Zaiga Alksne-Phillips, kuras stipendija palīdz ārstiem ar specializāciju pediatrijā, šogad saņēma augsto RSU Goda doktora nosaukumu, kas piešķirts par ilggadēju un nesavtīgu devumu RSU studējošo profesionālajā izaugsmē un attīstībā, vairāku gadu garumā atbalstot izglītību, starptautisko pieredzes apmaiņu un pētniecību pediatrijā. Šogad Latviešu ārstu un zobārstu apvienība atzīmēja savu 75 gadu jubileju, Zaiga Alksne-Phillips pasākuma ietvaros tikās ar saviem bijušajiem stipendiātiem, kuri jau pilnvērtīgi darbojas medicīnas lauciņā, augsti novērtējot reiz saņemto palīdzību.

Morusu ģimenes stipendiju kopā ar sava vectēva māsīcu Intu un brālēnu Juri Morusu dibinājis Kristaps Moruss – bijušais Vītolu fonda stipendiāts, kurš strādā tā sauktajā Silīcija ielejā. Kristaps dzīvē piepildījis vēlējumu ar izglītību sasniegt tādu līmeni, lai varētu palīdzēt citiem. Pateicoties Morusu ģimenei, atbalstu studijām saņem datorzinātņu programmas studente.

Alfreda un Sarmītes S. Gravu stipendiju fonds izveidots jau 2003. gadā, daudzu gadu laikā atbalstīti tuvu pie 200 jauniešiem. No Gravu fonda ik gadu tiek  pasniegtas šādas piemiņas stipendijas: Emmas A. Kampes, Miķeļa un Ievas Gravu, Aleksandra un Austras Circeņu un Arņa Tiliba. Gravu ģimenei izdevās izveidot veiksmīgu uzņēmumu un patiesā nesavtībā viņi labprāt dalījušies, lai palīdzētu tautiešiem Latvijā. Tā ir investīcija, kas nekad netiks aizmirsta, un sniegs augļus paaudzēm uz priekšu.

Gundars un Astrīda Strautnieki ir latvieši ar lielo burtu, latviskā audzināšana viņiem bijusi ne tikai frāzes, bet dzīves ikdiena. Nesen fondā ciemojās Strautnieku mazdēls Ēriks, kuram saite ar Latviju ir svēta un nesaraujama. Strautnieku ģimenes atbalstu saņem divas studentes – topošā logopēde un arhitekte. Paši ziedotāji saka, ka “lielākais gandarījums ir turpināt atbalstīt Vītolu fonda centīgākos studentus cerībā, ka viņi nodrošinās mūsu mīļajai Tēvzemei gaišāku nākotni.” Pateicoties Strautnieku ģimenes atbalstam, Latvija patiešām kļūst par gaišāku vietu mums visiem!

Āboliņa-Elsiņa stipendiju dibināja brālēns un māsīca – Pēteris Āboliņš un Vija Elsiņa. Sekojot vecāku piemēram, Pētera dēls Andris ar sievu pēcāk izveidoja savu Andra un Holly Āboliņu stipendiju. Abas stipendijas novēlētas studentu korporācijas “Lettgallia” studējošajiem biedriem. Šogad Pēteris stipendiātus bija aicinājis uz savām vārda dienas svinībām.

Zvejnieku ģimenes stipendiju fonds, kura ietvaros tiek pasniegtas divas - Pētera Mežaka piemiņas un In Memoriam Gaida Rīsbergs – stipendijas, nepārspīlēti varētu tikt saukts par vienu no Latvijas medicīnā studējošo būtiskāko atbalsta pīlāru. Ikgadēji sniedzot atbalstu vairākiem desmitiem jauniešu, medicīnas studentiem tiek dota iespēja sevi simtprocentīgi veltīt studiju procesam. Tas, ko reiz aizsāka talantīgais ķīmiķis Andrejs Zvejnieks, tiek turpināts ar dēla Pētera un viņa sievas atbalstu. Pats Andrejs reiz teicis: “80 gadu mūžā ir 2 522 880 000 sekundes, un tās jau nav nekādi garie laika sprīži. Diemžēl mēs tās nevaram sakrāt vai kādam uzdāvināt. Vienīgā iespēja ir tās nodzīvot vairāk vai mazāk derīgi.” Pateicoties stipendijām, jauniešiem ir iespēja savas dzīves sekundes piepildīt ar vērtīgām zināšanām, lai vēlāk pielietotu prasmes, glābjot dzīvības.

Saginavas Latviešu klubs dibināts 1950. gadā. Tā mērķis bija apvienot un atbalstīt Saginavā un tās apkārtnē dzīvojošos tautiešus. Saginavas Latviešu kluba stipendija izveidota 2005. gadā un ik gadu tiek pasniegta trīs jauniešiem. Paldies visiem biedriem par iesaisti! Rīkojot sarīkojumus, tiek stiprināta ne tikai kopienas sajūta starp tur dzīvojošiem latviešiem, bet tiek dots milzīgs ieguldījums Latvijas nākotnē, kā kādā no savām vēstulēm Saginavas klubam raksta stipendiāts Kārlis Rimaševskis: “Jūsu ieguldījums mūsu dzīvēs un nākotnē ir daudz lielāks, nekā Jūs to pat spējat iedomāties!”  Īpaša pateicība Saginavas Latviešu kluba priekšsēdim Dainim Martinsonam par aktīvu sadarbību un atbalstu!

Janvārī saņēmām sāpīgu ziņu par ziedotāja Jura Petričeka (05.051936.-26.01.2022.) došanos mūžībā. Pieminot savu mūža mīlestību – sievu Ritu, Petričeka kungs bija dibinājis Ritas Petričekas piemiņas stipendiju, kam sekoja vēl divas (Ritas un paša vecākiem veltītas) –  Jevgenija un Olgas (dzimusi Rubene) Petričeku piemiņas stipendija un Bertrama un Lidijas Rozenbergu piemiņas stipendija. Juris bija goda vīrs, un aiz lielās nopietnības bija apslēpta sirds, kas iededzās par to, lai palīdzētu citiem, un šī gaisma mirdzēs šodien, rīt un vēl daudzus gadus uz priekšu.

Atsevišķi jāmin un jāgodina arī stipendijas, kas tiek pasniegtas, pateicoties Venecuēlas ziedotājiem. Osvalda un lIgas Kēses (Selonijas) fonda stipendija novēlētā korporācijas “Selonija” biedriem. Osvalds savu karjeru sāka kā zīmētājs, tad projektētājs, vēlāk būvēšanas biroja vadītājs, līdz visbeidzot pats kļuva par uzņēmēju, attīstot spēcīgu ražotni. Viņa dzīves neatlaidība rezultējusies ieguvumos, kas palīdz citiem vēl daudzus gadus pēc paša došanās mūžībā.

Karakasas Latviešu Dāmu komitejas stipendija 2010. tika dibināta ar toreizējās vadītājas Astrīdas Briedis iniciatīvu. Šogad Astrīda teica ardievas šīs zemes gaitām. Tas bija laimīgs un garš mūžs, kas dzīvots ne tikai sev, bet palīdzot arī tuvajiem un latviešu sabiedrībai kopumā. Liekot punktu šai dzīves nodaļai, grāmata nebeidzas, jo ar Astrīdas roku rakstīti ievadvārdi jaunu cilvēku dzīvesstāstiem. Un kamēr būs kāds, kam tos pārlasīt, Astrīda būs ar mums.

Gadu no gada mēs ieraugām labsirdību, kurai līdzvērtīgas nav. Gadu no gada, redzot Jūsu atsaucību un aktivitāti, saprotam, ka Latvija tie ir mūsu cilvēki visā plašajā pasaulē, tai skaitā ASV, kur joprojām mīt aktīva, savu Dzimteni mīloša un palīdzēt gatava latviešu kopa, kurai savas tautas gods nav tikai vārds dziesmās vai dzejoļos, bet patiesa dzīves misija un piepildījums! Paldies ikvienam, kurš iesaistās, līdzdarbojas un piedalās izglītošanas procesa nodrošināšanā! Paldies, ka esat un ļaujat mums būt! Paldies, ka darāt Latviju stipru un gudru!

Sakām arī lielu paldies laikrakstam “Laiks”, ar kura palīdzību varam sasniegt savus draugus ASV! Īpaša pateicība Ligitai Kovtunai!