Sarmītes Andersones-Šveics jubilejas stipendija

Foto – Timurs Subhankulovs

Sarmīte Andersone-Šveics, atbalstot talantīgus, centīgus, bet mazturīgus jauniešus, ir dibinājusi Aivara Andersona ģimenes stipendiju, Viļņa Viktora Šveics stipendiju un Sarmītes Andersones-Šveics stipendiju proftehnisko skolu audzēkņiem. Arī uzņēmums "Euroskor", sekojot Sarmītes piemēram, ik gadu ziedo vienai stipendijai.

Ziedotāja ik gadu tiekas ar saviem stipendiātiem, ir patiesi ieinteresēta viņu likteņos, un tad kopā pavadītais laiks aizrit nemanot. Izvēloties, kam sniegt atbalstu, viņa saka: “Sākumā vērtēju, kādās jomās jaunieši studē. Bet tagad skatos, kam ir lielāka vajadzība, un dodu stipendijas tiem, kuri dzīvo ļoti grūtos apstākļos.” Jaunieši sniegto atbalstu allaž pratuši novērtēt, un vēl ilgi pēc studiju beigšanas ar pateicību atceras savu ziedotāju. Un ne tikai atceras – vairāki no viņiem, piemēram, Aivis Romančuks, kurš ieguvis zobārsta izglītību, arī pats ir ziedojis citu jauniešu atbalstam, īstenojot dzīvē Vītolu fonda pamat ideju: "Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem!"

Sarmītei Andersonei-Šveics, kā viņa pati atzīst, ir pamatots iemesls lepoties ar saviem stipendiātiem: "Priecājos par to, ka stipendiāti pēc studiju beigšanas paliek strādāt Latvijā, jo viņos ir latviskais gars un viņi ir pārliecināti, ka jādod kaut kas atpakaļ, jādod pienesums savai valstij." Sarmīte Andersone-Šveics Latvijā ir palīdzējusi ne tikai šiem jauniešiem – viņa deviņdesmitajos gados sniegusi atbalstu arī vairākiem Latvijas māksliniekiem, rīkojot savā mājā Zviedrijā viņu darbu izstādi, palīdzējusi slimiem bērniem Zviedrijā, vācot naudu zālēm, vedusi uz Latviju humāno palīdzību cilvēkiem, kuriem tas bija ļoti nepieciešams. Tagad Sarmīte Andersone-Šveics apmeklē dievkalpojumus un dažādus kursus, jo viņu interesē dažādu tautu kultūra, reliģija un vēsture, daudz ceļo. Un vēl viņa ļoti priecājas par visiem saviem mazbērniem.

Sarmīte Andersone-Šveics Latviju kopā ar vecākiem atstāja viena gadiņa vecumā, un Zviedrijā pavadīta lielākā daļa mūža. Viņas dēls Jānis Andersons tur ir dzimis, audzis, izglītojies, bet, pārņemot Sarmītes tēva uzsākto biznesu "Euroskor", pārcēlies uz Latviju un sekmīgi turpina to vadīt. Jānis Andersons ir ilgus gadus darbojies "Rotary" klubā, uzņemoties svarīgus pienākumus un atbildīgus amatus. Runājot par labdarību, Jānis allaž paudis pārliecību, ka būtu ļoti nepareizi, ja viņš ar savu labklājību nedalītos. Bez tam vārds "rotary" nozīmē "kalpot pašaizliedzīgi", un to, ka kalpošana cilvēkiem, jo īpaši Latvijas ļaudīm ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa, Jānis Andresons, tāpat kā viņa mamma Sarmīte, ar savu darbību ir apliecinājis atkal un atkal. Ik gadu Jānis Andersons ir pats pirmais fonda ziedotājs, kurš slēdz ziedojuma līgumu nr.1. Šis gads nav izņēmums – tikai šoreiz, Jānis Andersons kopā ar bērniem, radiem un draugiem nolēma pasniegt ļoti īpašu dāvanu: 9. janvārī dibināt Sarmītes Andersones-Šveics jubilejas stipendiju, uzticot to administrēt Vītolu fondam.

"Grattis på födelsedagen!" tāds daudzus jo daudzus gadus bija draugu un kolēģu sveiciens šai svētku dienā, taču šogad tas skanēs vairāk latviski, tik patriotiski un tik nozīmīgi pašai jubilārei. Paldies visiem sveicējiem par dāvanu un daudz laimes jubilārei Sarmītei Andersonei-Šveics!