In Memoriam Benitas Daudes (Odiņas) stipendija

Laimīgs tas, ko skaņas vada

Cauri dzīvai dzīvei šai,

Deja nemirstībai rada,

Deja – māsa mūžībai.

(H. Dorbe)

Benita Daude

Dejot – vai savādāk šo mūžu dzīvot var? Dejot – vai savādāk var brīvam būt? Visskaistākā no dejām – tā dzīve ir, kur, katru soli sperot, mums līdzās mīļo skats. 2021. gadā Vītolu fondā dibināta stipendija dejotājas Benitas Daudes piemiņai, kura mūžībā aizgāja  07.10.2021.

Benita Daude (laulībā uzvārds: Odiņa) dzimusi Rīgā 1951. gada 27. septembrī. Benita uzauga ļoti strādīgā un inteliģentā latviešu – Skaidrītes Osis Daude un Imanta Daudes – ģimenē. Jau no agras bērnības viņa aizrautīgi dejoja “Dzirkstelītē” un pēc tam ilgus jo ilgus gadus ar šo horeogrāfisko mākslas veidu turpināja nodarboties Latvijas nopelniem bagātajā tautas deju ansamblī “Liesma” pedagoga Imanta Magones vadībā. Kopā ar pārējiem kolektīva “Liesma” dalībniekiem viņa ar ievērojamiem panākumiem pārstāvēja latviešu kultūru ne tikai bijušajās PSRS republikās, bet arī Somijā, Islandē, Vācijā un citviet.

Skolas gaitas Benita aizvadīja Rīgas 25. vidusskolā, kam sekoja Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, kuru 1977. gadā Benita pabeidza ar izcilību, saņemot diplomu kultūras un izglītības darba specialitātē ar kvalifikāciju — klubu darbinieks pašdarbības tautu deju kolektīva vadītājs. Darba gaitas kultūras jomā viņa turpināja gan kā kultūras nama vadītāja Rīgas Ļeņingradas rajonā (tagad Kurzemes priekšpilsētā), gan arī kā aktīva organizētāja tolaik tik slavenajās poligrāfiķu diskotēkas Poligrāfiķu centrālajā klubā Lāčplēša ielā.

Vienlaikus lielajai degsmei pret deju un veicamo darbu Benita uzaudzinājusi arī četrus krietnus dēlus — Nilu, Miku, Ivaru un Reini Odiņus. Gaišā piemiņā par mammas mīlestību un saskaņā ar viņas vēlēšanos dēli nodibinājuši In Memoriam Benitas Daudes (Odiņas) stipendiju, kas pēc Benitas ieceres ir novēlēta kādam talantīgam jaunietim vai jaunietei, kas studēs dejas, mūzikas vai glezniecības mākslu.

Paies dienas, gadi, paies visa dzīve,

Kādreiz novakarē mani atceries —

Savu draugu labo, dāvāji kam gadiem,

Draudzību un mīlu, sauli negaisā.

(Tautas deju ansambļa “Liesma” himna)