In Memoriam Dagnija Strautnieks stipendija

Dagnija Strautnieks

Dagnija Strautnieks (dz. Konrāts) piedzima Jelgavā 1937. gada 20. februārī Latvijas armijas virsnieka Fridriha un skolotājas Ernestīnes ģimenē, kur auga vēl divas meitas Aija un Jana. No sava tēva Dagnija bija mantojusi dzelžainu apņēmību, izdarību un dabas mīlestību, no vecmāmiņas - mīlestību un dziļu interesi par grāmatām un zinībām, no mātes - bagātīgu izdomu, interesi par dzeju, mākslu un mūziku, un visu skaisto, ko dzīve piedāvā. Tās bija vadlīnijas, kuras veidoja un vadīja Dagnijas dzīvi jau no agras jaunības.

Dagnijas ģimene kara gados nonāca Vācijā. Tēvs cīnījās leģionā, pēckara gados ģimene laimīgi apvienojās un izceļoja uz Kanādu. Iesākumā Konrāti dzīvoja Norandā, pēc tam St. Catharines, kur Dagnija pabeidza pamatskolu un vidusskolu. Studijas viņa sāka 1957.gada rudenī Toronto universitātē Ģeoloģijas fakultātē. Dagnija bija lepna, ka klausījusies ķīmijas Nobela prēmijas laureāta lekcijas, lepna par iestāšanos Spīdola korporācijā. Trešajā mācību gadā Dagnija mainīja studiju virzienu un sāka studēt ģeogrāfiju. Pēc universitātes absolvēšanas Dagnija vienu gadu studēja Ontario College of Education un ieguva vidusskolas skolotājas tiesības, pēc studijām septiņus gadus vadīja Stratfordas pilsētas Northwestern vidosskolas ģeogrāfijas departamentu, piecus gadus mācīja Latvijas ģeogrāfiju Garezera vasaras vidusskolā un Klīvlandes draudzes skolā.

1964. gadā Dagnija apprecējās ar Jāni Strautnieku. Ģimenē tika izaudzināti dēli Gints un Jānis. 1978. gadā ģimene pārcēlās uz ASV - vispirms uz Detroitu, tad 1982.gadā uz Klīvlandi, kur sekoja divdesmit četri darbīgākie gadi. Dagnija piedalījās dažādos mākslas pasākumos, darbojās korporācijā un strādāja Latvijas skolās. Kopā ar savu draudzeni Rutu Auzenbergs (Daugavieti) viņa ziedoja mācību līdzekļus un personīgi apmeklēja 66 Latvijas mazās skoliņas. Pēdējais Dagnijas dāvinājums bija klavieres Īles pagasta pamatskolai.

Vadot Klīvlandes latviešu koncertapvienības, Dagnijas gādību un viesmīlību baudījuši daudzi Latvijas mūziķi, viņa organizējusi līdzekļu vākšanas pasākumus, gleznu izstādes, koncertus un referātus. Dagnija nemeklēja un nesaņēma apbalvojumus un ordeņus. Viņai pietika ar apziņu, ka ir paveikusi labu darbu.

Dagnijas sirdslieta bija viņas dārzs. Tas bija viņas templis un patvērums. Korporācija Spīdola Dagnijai bija ļoti mīļa, īpaši laiks Toronto kopā. Viņa saredzēja tās pašas iespējas jaunām latviešu studentēm Latvijā augt un veidot savu personīgo identitāti, kā tas bija iespējams Spīdolām Kanādā 1950-tajos gados.

2006. gada 30. septembrī Klīvlandē, ASV, dzīvespriecīgā, jaukā un sirsnīgā Dagnija aizgāja mūžībā. Vēl jūlija sākumā viņa kopā ar vīru Jāni pavadīja skaistu atvaļinājumu Newfoundland provincē Kanādā un kala plānus nākamiem desmit gadiem, bet reta un nežēlīga slimība izdarīja ko citu.

Par Dagnijas pāragro aiziešanu skumst vīrs Jānis, dēli Jānis un Gints, vedeklas, trīs mazbērni, māsas, māsīcas un Spīdolas visā pasaulē.

Godinot sievu, Jānis Strautnieks 2007. gada 16. maijā Latvijā dibina In Memoriam Dagnijas Strautnieks stipendiju. Tā tiek piešķirta Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Universitātes Ģeografijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Stipendiātēm vēlējums iestāties Korp! Spīdola.