Arhīvs - Septembris 2018

SEPTEMBRIS - 2018 

SARĪKOJUMI UN TIKŠANĀS

01.-30.09. Fondā viesojās Toms Siliņš, Rita Kaimiņa, Astrīda Jansone, Mundrīte  Arduini, Arnis Apsītis, Edvīns Danovskis, Mareks Mamajs.

10.09. Vilis Vītols pasniedza pirmo "S!k! Imeria g!fil! Viļa Vītola stipendiju imerietēm" Almai Kristiānai Vītolai.

11.09. Lalita Muižniece tikās ar savām stipendiātēm.

12.09. Ceturto reizi piešķirtas Leču ģimenes stipendijas Ozolnieku vidusskolas skolēniem.

14.09. Gundars un Astrīda Strautnieki tikās ar savām stipendiātēm restorānā “KINKI”.

19.09. "Rigvir" stipendiju pasniegšanas sarīkojums Globālajā Viroterapijas vēža klīnikā.

22.09. Rīgas Zonta kluba 25 gadu jubilejas sarīkojums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 

22.09. Vilis Vītols pasniedza pirmo stipendiju S!k! “Vanenica” biedram Artūram Baikovam.

26.09. Sarīkojums “Grāmatai pa pēdām” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tikšanās ar grāmatas autoru “Pēteŗa peripetijas: atskaite par brīnumainu dzīvi” Pēteri Bolšaitis.

VEIKSMES STĀSTS

-Kā uzzināji par Vītolu fondu? 

Uzzināju no kādas meitenes mammas, kura arī saņēma fonda stipendiju. Stipendijai pieteicos, jo sekmes un sociālais stāvoklis atbilda fonda kritērijiem. Esmu vecākā četru bērnu ģimenē, mamma mūs visus ir audzinājusi viena pati.

- Pastāsti par savām studiju gaitām. 

Mācījos Ugāles vidusskolā. Domāju, ka katram cilvēkam, skolēnam vai studentam ir  skolotājs, kas iedvesmo, un nav būtiski, vai viņš satikts skolā vai augstskolā. Man paveicies vēl vairāk – man tādi ir bijuši veseli divi – latviešu valodas un matemātikas skolotājas. Latviešu valodas skolotāja Māra, kad dažādu apstākļu sakritības dēļ manas sekmes bija sliktas, man pateica vienu teikumu, kas mani motivē vēl tagad: “Kristīne, es zinu – Tu vari vairāk!” Pēc tam sāku apmeklēt latviešu valodas papildnodarbības un vidusskolas laikā piedalījos dažāda mēroga latviešu valodas olimpiādēs un pierādīju sev, ka tiešām varu vairāk. Savukārt matemātikas skolotāja Astrīda ne tikai man, bet visai klasei mācīja ne tikai matemātiku, bet arī dzīves vērtības, mācīja loģiski spriest un analizēt, kā arī viņa bija viena no tām skolotājām, kura prata demonstrēt sava mācāmā priekšmeta nozīmi reālajā dzīvē. Pateicoties abām skolotājām, iestājos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, Klasiskās filoloģijas programmā. Pēcāk iestājos maģistrantūrā, Augstskolu un pieaugušo izglītības programmā,  kuru absolvēju ar izcilību. 

- Kur tavs ceļš aizveda pēc studijām? 

Jau trīs gadus esmu SIA “Saldus Maiznieks” tirdzniecības vadītāja. Protams, man pietrūkst Rīgas. Taču labā ziņa ir tā, ka cilvēki, kam dzīvē bija jāienāk un tur jāpaliek, nekur nepazūd. Man ir tikai 25 gadi, un visi lielie dzīves pagriezieni ir notikuši nevis tāpēc, ka es tos būtu plānojusi, bet tāpēc, ka neticamā kārtā esmu nonākusi tur, kur tai brīdī ir jānonāk, satikusi tos cilvēkus, kas jāsatiek, un izdarījusi to, kas tai brīdī ir šķitis pareizi. Nākamajā piecgadē, protams, ir vairāki materiālas dabas mērķi, kuri jāsasniedz, taču, domājot ārpus pasaulīgām lietām, es vēlētos, lai visi man mīļie cilvēki būtu veseli un laimīgi. Domāju, ka nākamajā piecgadē man ar savu darbu jāpanāk tas, ka varu nodrošināt savam mazākajam brālim, kuram ir dauna sindroms, darba vietu un patstāvīgus dzīves apstākļus. 

- Kas tavuprāt ir labdarība?

Manā izpratnē patiesa labdarība ir tā, kura Tevī pašā izraisa prieku par to, ka esi sagādājis prieku kādam citam. Tikai tad, ja Tu pats spēj līdz sirds dziļumiem priecāties par to, ka ar Tavu darbu vai rīcību kāda cita cilvēka dzīve ir kļuvusi labāka, tā ir nesavtīga un burvīga sajūta, nevis tikai cēls žests. Un es ticu, ka tieši tās emocijas un sajūtas ir tās, kas ziedotāju mudina vēlreiz to darīt. 

- Ko tev nozīmēja stipendijas saņemšana? 

Ļoti spilgti atceros Vitas Diķes teikto: “Tas, ka mēs Tev tagad piešķiram stipendiju, ir liela atbildība! Daudzi citi jaunieši arī to vēlētos!” Šo pamācību atceros vēl šodien. Es saņēmu Veltas Skultānes piemiņas stipendiju no 2011. gada līdz 2014.gadam. Es nekad neesmu domājusi, kā būtu izvērtusies mana dzīve, ja tai karstajā vasaras dienā Vita būtu pateikusi, ka stipendija piešķirta kādam citam jaunietim. Es domāju tikai par to, cik ļoti daudz Vītolu fonds man ir devis. Iespēja iegūt izglītību, neuztraucoties par to, kā sevi uzturēšu, ir nenovērtējama palīdzība jebkuram jaunietim. Taču Vītolu fonds man ir devis krietni vairāk par to. Atrodoties fonda kolektīva - Vitas, Innas un Artūra - sabiedrībā, es katru dienu mācījos patiesās dzīves vērtības, un tas ir kaut kas tāds, ko nevar iemācīties skolā vai augstskolā. Ikvienam jaunietim, kas vēlas saņemt stipendiju vai jau ir to saņēmis, novēlu nebaidīties no izvēlēm, no jaunām iespējām, jo, kā reiz Inna teica: “Dzīve ir kā bāra augšējais plaukts – visas izvēles ir labas!” Novēlu arī grūtā brīdī doties pēc padoma tieši uz Vītolu fondu vai vērsties pie sava ziedotāja – dažreiz vienkārši nepieciešams viedāka cilvēka viedoklis, un fonds ir tieši tā vieta, kur to meklēt. Vītolu fondam novēlu turpināt iedvesmot aktīvus un mērķtiecīgus jauniešus, jo fonds kopā ar viņiem veido to Latviju, kādā paši vēlamies dzīvot!

Ar cieņu 
Kristīne Kriņģele

SVEICAM!

- Sveicam Zinību dienā!

- Sveicam Rīgas Zonta klubu ar 25. gadskārtu! 

Latvijas Zonta klubi sadarbojas ar Vītolu fondu kopš 2008. gada. Latvijas Zonta kluba atbalstu ir saņēmušas jau 12 stipendiātes un ik gadu kluba pārstāves sveic jaunās stipendiātes vidusskolas izlaidumos. Paldies Latvijas Zonta klubiem par sadarbību!

SVEICAM!

ZIEDOJUMI SEPTEMBRĪ

Septembrī ziedojuši: Andris Kļaviņš, SIA “Kurekss”, Zvejnieku ģimenes fonds, SIA “Apsīte”, Borisa un Ināras Teterevu fonds, fonds “Tavs atbalsts”, SIA “JV172 HOLDING”, Agris Kaužēns, Dzintars un Biruta Abuli, Māra Hrgetič, Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa, Juris Petričeks, ERGO, Māris Plūme, Inna Rozenšteina, Rīgas Hanzas rotari klubs. 

Latvijas Zonta klubu stipendijai ziedojuši: Elisabeth Magnusson, Anna Mary Heidin.

Astrīdas Ivaskas piemiņas stipendijai ziedojuši: SIA “Apgāds Mansards”, Baiba Ingve Liepiņa, Anita Liepiņa. 

“Kluso varoņu fonda” stipendijai ziedojuši: Kristīne Tjarve, Ileane Elza Bolšaite, Inta Beijere, anonīmie ziedojumi no sarīkojuma “Grāmatai pa pēdām”.

OP jubilejas stipendijai ziedojuši: SIA “TRANSPORENT”, SIA “ARCERS”.

Draugu stipendijai ziedojuši: Sanita Upleja-jegermane, Gints Jegermanis, Rita Kaimiņa, Ināra Krūmiņa, Mārcis Pauls, Vita Diķe, Arita Šreibere*, Ivo Sirmais, Baiba Riekstiņa, Egils Fuksis, Ineta Sila, Baiba Pudāne, Artūrs Banders, Milla Vanillava, Gunārs Valeniks, Kaspars Liepiņš, Aivars Junga, Ieva Opmane*, Austris Kozuliņš, Lelde Kiela, Jana Ruļuka, Jana Mošura, Ilona Mažeika, Zane Paula-Pāvula, Inga, Kristiāna Bārdiņa, Anita Prince, Inga Pozdejeva, Kristīne Kalnača, Sandris, Sanita Maže, Raivo Babāns, Arnis Sējāns, Agnese Ležnina, Žanna Čerņecova, Kristaps Kalniņš, Jānis Murāns, Paula Kaufelde, Liene, Nauris Brūniņš, Ilze Lejiņa, Helge Lodziņš, Gunārs Valeniks, Edgars, Jānis Priekulis, Viesturs Vikse, Ieva Muze, Aija, Ilze Granta, Vilis Daudziņš, Laima Rūmniece, Viesturs, SIA “Viridi Lux”, Edgars Lešinskis, Māris Parfianovičs, Ilze Sudraba-Kārkliņa, Renāts Milašs, Māra Ančupāne, Māris Balceris, Mansviedoklis.lv, SIA “Nords Porter Novelli”, Anda Kursiša, Aija Dukaļska, Edgars Egle, Aivars Tabuns, Viktors Zaķis un 133 anonīmi ziedojumi.